Parasti LETS sistēma ir realizēta ar portāla palīdzību, kurā ir iespējams reģistrēties. Portālā ir sava iekšējā "valūta", jeb, varētu teikt - dalībnieka reputācijas punkti. Portālā ir sludinājumu dēlis, kurā dalībnieki var piedāvāt savus pakalpojumus vai preces, vai norādīt, ka viņiem tādi ir vajadzīgi. Par sniegto pakalpojumu / preci notiek samaksa, ar reputācijas punktiem (vai ar reputācijas punktiem + parasto naudu).
Tomēr, LETS reputācijas punkti atšķiras no oficiāli izdotās naudas, jo
- elektroniskā nauda tiek radīta, klientam iemaksājot īsto naudu emitentam. LETS portāla virtuālie punkti rodas, dalībniekiem sniedzot vienam otram pakalpojumus. Un punktu kopsumma vienmēr ir 0.
- naudu var tērēt tikai pēc tam, kad tā ir nopelnīta (vai aizņemta). LETS portāla dalībnieks var tērēt savus reputācijas punktus, arī tad, ja pēc tam nokļūs mīnusos (protams, mīnusus var ierobežot) - tas nav ne morāli nosodāmi, ne arī viņam ir no tā kāds sliktums, jo "aizņēmumam" nav procentu. Mīnusi no morālā viedokļa nav nekas slikts, tie vienkārši nozīmē, ka šobrīd es esmu vairāk ņēmis, nekā devis.
- naudas skaits ir ierobežots (tas rada konkurenci - ir izdotas N naudas vienības, un katrs cenšas savākt sev iespējami vairāk no tām). LETS reputācijas punktu rašanos neierobežo nekāds limits, tie tiek radīti tad, kad kāds portāla dalībnieks sniedz palīdzību otram. Iespēja nopelnīt reputācijas punktus ir tad, ja dalībnieks spēj dot citiem tādu preci vai pakalpojumu, kas tiem ir nepieciešams. Ja es no kāda "pērku" preci vai pakalpojumu, tas savā būtībā nozīmē to, ka es apņemos pēc laika izdarīt pakalpojumu kādam citam, lai atpelnītu savus reputācijas punktus.
- LETS visiem dalībniekiem kopā ir 0 vienības. Ja sistēmā esam tikai es un Jānis, un mums katram ir 0 vienības, tad pēc darījuma būs, teiksim, man -n un Jānim +n reputācijas punkti (pieņemot, ka viņš man ir kaut ko pārdevis). Lai es atkal nokļūtu plusos, man ir kaut kas labs jāizdara viņam, vai kādam citam, ja tāds pievienojas.
- tā ļautu notikt darbiem, kurus ir jādara. Šībrīža augstais bezdarbs nav racionāli pamatojama parādība, tā nenorāda uz to, ka "darba nav". Darbi netiek darīti tāpēc, ka naudas plūsma ir samazinājusies, nevis tāpēc, ka sabiedrības un cilvēku vajadzības ir apmierinātas.
- esošās ekonomikas principi ir būvēti uz nepareiziem pamatiem. Pie esošās monetārās sistēmas vienmēr ir jābūt kādam, kas būs zaudētājs. Ekonomika, ko piedāvā LETS sistēma, nosaka, ka cilvēks nebūs zaudētājs, ja vien viņš grib darboties un dot kādam ko labu.
Jautājums, ko man ir uzdevis ikkatrs, kam šo ideju esmu pastāstījis - noteikti uzradīsies kāds, kas gribēs "piečakarēt lohus" un iegūt reālas preces, atdodot pretī miljoniem virtuālo punktiņu. Neapšaubāmi, gan jau kāds uzradīsies, tomēr, šo risku neuzskatām par reālajai dzīvei atbilstošu (izmēģinājumi, protams, to pierādīs labāk). Arī pieredze no jau ieviestajām LETS sistēmām ir tāda, ka krāpšana nav tā problēma, ar ko nākas cīnīties.
Veidi, kā šo krāpšanas risku var mazināt:
- dalībnieka statistika ir pieejama citiem dalībniekiem. Ir redzams viņa konta atlikums, pēdējā laikā veiktie darījumi, reitingi.
- ir iespējams ierobežot dažādas lietas, kā konta atlikumu (gan pozitīvo, gan negatīvo), vienas dienas darījumu apjomu. Ja šis apjoms pārsniedz noteiktu summu, ir iespējams noteikt, ka šis maksājums notiek tikai, saskaņojot ar administrāciju
- ir iespējams ieviest starpnieku līmeni - cilvēki, kas uzaicina sistēmā savus paziņas un par viņiem arī savā ziņā atbild. Starpnieki var arī apkalpot to cilvēku kontus, kam nav interneta, vai kas neprot tikt galā ar datoru.
- dalībniekam, ja viņš nav pataloģisks ļaundaris, nav motivācijas krāpties. Ja viņam rodas akūta vajadzība kaut ko saņemt, viņš var vienkārši ieiet mīnusos.
- savukārt, ja viņš krāpjas vai mēģina krāpties, viņam jārēķinās, ka viņu sāks atpazīt un ar viņu vairs netirgosies. Kas, patiesībā, ir daudz lielāks zaudējums, nekā kādu neapkrāpt.
- jaunpienācējiem iesaka sākumā uzturēties nelielos mīnusos, līdz viņi sāk uzticēties sistēmai
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru