pirmdiena, 2009. gada 2. marts

LETS (VTS) un juridiskie jautājumi (pārdomas)

Saistītie ieraksti:

Domājot par LETS sistēmas ieviešanu, rodas sekojoši jautājumi.
Šeit ir tikai manas pārdomas par tēmu, šī vēl nav galīgie rezultāti.

Jautājumi:
  1. vai dotus var uzskatīt par elektronisko naudu (to mēs negribam, jo tad sistēmai, kā elektroniskai norēķinu sistēmai jānonāk Latvijas Bankas pārraudzībā, kas nozīmē lielu čakari)
  2. kādi nodokļi un kādos gadījumos ir jāmaksā portāla dalībniekiem?
  3. vai ir nepieciešams noformēt portāla administrāciju kā juridisku personu ?
Tālāk manas pārdomas
================
1. vai dotus var uzskatīt par elektronisko naudu?

Nē, jo
Kredītiestāžu likumā, 1. pantā 39) punktā ir teikts:
39) elektroniskā nauda — naudas līdzekļi, kuri izsakāmi prasījuma veidā pret emitentu un:

a) kuri ir reģistrēti elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā),

b) kuri ir izveidojušies, saņemot no klienta naudas līdzekļus, kuru nominālvērtība nav zemāka par elektroniskā ierīcē reģistrēto nominālvērtību,

c) kurus kā maksāšanas līdzekli pieņem citas personas, kas nav šīs elektroniskās naudas emitenti;
Cik saprotu, uz mums tas neattiecas, jo šie punkti nerodas no tā, ka klienti iemaksā mums vai kādam citam naudu.

Nu un mūsu sistēmai līdz ar to nav jānonāk LB uzraudzībā.

===============================

2. kādi nodokļi un kādos gadījumos ir jāmaksā portāla dalībniekiem?

Patlaban es saprotu tā:
ja dalībnieks A saņem no dalībnieka B preci vai pakalpojumu P, pretī sniedzot x dotus un y latus (y var būt arī 0), un uz viņiem attiecas tas, ka nodokļi ir jāmaksā, tad nodokļi ir jāmaksā šādi:
- A maksā ienākuma nodokli no preces P tirgus vērtības mīnus y lati
- B maksā ienākuma nodokli no y latiem

Par saņemtajiem dotiem dalībniekam B nav jāmaksā nekas, toties būs jāmaksā tad, kad dalībnieks B veiks nākamo darījumu un tos izmantos, viņam būs jāmaksā nodoklis no saņemtās preces vai pakalpojuma.

Bet tās ir manas programmētāja fantāzijas par nodokļu maksāšanas tēmu

P.S. (03.03.2009) Aprunājos ar advokāti Kristu, viņa saka, ka nodokļi ir jāmaksā tikai no ienākumiem, kas ir radušies no saimnieciskās darbības.

===============================
3. vai ir nepieciešams noformēt portāla administrāciju kā juridisku personu ?

Tīri no administrācijas viedokļa, nē, jo dalībnieki "maksās" komisijas dotos (un, savukārt, mēs ar to "maksāsim" tiem, kas nodarbosies ar sistēmas uzturēšanu un administrāciju).
Iespējams, mums būs nepieciešama nauda servera hostēšanai. Šo naudu var iegūt divējādi:
  • vācot ziedojumus
  • ar reklāmām

P.S. (03.03.2009) Biju domājis, ka varbūt te ir nepieciešamība pēc juridiskās personas. Krista saka, ka nepieciešamības pēc juridiskās personas te nav, un nodokļi no šīs summas arī nav jāmaksā.

sestdiena, 2009. gada 28. februāris

Ko mūsu portāls sniegs saviem dalībniekiem?

Lai lietotu portālu, tanī ir jāreģistrējas. Portāla dalībniekam nav obligāti jāsniedz par sevi tāda informācija, kas palīdzētu to identificēt kā personu. Tāpat, norādītā kontaktinformācija netiks izmantota reklāmas nolūkos (protams, portāla administrācija nevar garantēt, ka norādīto epastu vai mobilo telefonu nekorekti neizmanto kāds no tā dalībniekiem). Tomēr, ieteicams ir norādīt savu vārdu un uzvārdu, kaut vai tādēļ, lai neizraisītu liekas aizdomas citos portāla dalībniekos.

Pēc reģistrēšanās portālā dalībnieks var piedalīties tirdzniecībā. Tirdzniecība notiek, izmantojot portāla "valūtu" - dotus. Novērtējot preces, pieņemam, ka viens dots atbilst vienam latam.

Pirmais, ko jaunais dalībnieks droši vien darīs, būs sludinājumu dēļa apskate. Dalībnieks var aplūkot portālā piedāvāto, un šādi arī gūt idejas par to, ko var piedāvāt pats. Jāņem vērā, ka preces vai pakalpojuma cenai ne obligāti ir jābūt tikai dotos - var darīt arī tā, ka daļa summas ir jāmaksā latos, un daļa - dotos.

Doti nepretendē uz naudas lomu. Tie ir virtuāli punkti, kuriem nav materiālas vērtības, tie tikai norāda uz dalībnieka reputāciju. Tomēr, tā kā doti daudzējādā ziņā atgādina naudu un ļauj portāla dalībniekiem iegūt preces vai pakalpojumus, mēs izmantosim tādus terminus, kā "maksāt", "pārskaitīt", utt. attiecībā uz dotiem.

Pieņemsim, ka jaunais dalībnieks ir iekārojis kādu no portālā redzamajām precēm vai pakalpojumiem. Viņš var pārbaudīt šīs preces vai pakalpojuma piedāvātāja reputāciju, apskatot informāciju par viņu:
  • citu atsauksmes par dalībnieku
  • citu atsauksmes par maksājumiem, ko dalībnieks ir pārskaitījis vai saņēmis
  • konta stāvokli un statistiku par pēdējām 30 dienām
Pieņemot, ka preces vai pakalpojuma piedāvātājs neizraisa aizdomas, jaunais dalībnieks kontaktējas ar viņu, vai nu uzrakstot ziņojumu ar portāla starpniecību, vai izmantojot norādīto kontaktinformāciju.

Tālāk seko notikumu daļa, kas nekādā veidā nesaistās ar portāla darbību: abi ieinteresētie satiekas, vienojas par galīgo cenu un citiem nosacījumiem, tiek veikts pakalpojums vai piegādāta prece.

Kad tas ir noticis, vai nu piedāvātājs nosūta pircējam (portāla jaunajam, bet nu jau pieredzējušajam dalībniekam) rēķinu, ko tas apmaksā, vai pircējs vienkārši pārskaita norunātos dotus pārdevējam. Ja pircējs un pārdevējs vienojušies arī par to, ka daļa no pakalpojuma tiek segta latos, tas tiek darīts ārpus Dots.lv portāla. Tapat, atkarībā no tā, vai viņi ir apmierināti ar darījumu, viņi var sniegt atsauksmes viens par otru.

Šis bija viens no notikumu scenārijiem, kas varētu norisināties portālā. Tomēr, portāls piedāvā saviem lietotājiem arī citas funkcijas, kā piemēram:

a) sludinājumu dēļa lietošana
Dalībnieks var
  • ievietot sludinājumus
  • meklēt sludinājumus
  • reģistrēt savas intereses, t.i., ja portālā tiks ievietots sludinājums, kurš atbilst norādītajiem kritērijiem (preces/pakalpojuma kategorija, cena, utt.), tad dalībnieks saņems paziņojumu par to
b) norēķini
Dalībniekam ir pieejamas tādas funkcijas kā
  • maksājumi citiem dalībniekiem vai sistēmai
  • rēķinu nosūtīšana
  • pārskats par konta informāciju un veiktajiem darījumiem (tos var saglabāt arī failā un apstrādāt, piemēram, ar Excel palīdzību)
Papildus iepriekš minētajam, dalībnieks var apskatīt informāciju (t.sk., konta datus, statistiku par veiktajiem maksājumiem) par citiem portāla dalībniekiem.

piektdiena, 2009. gada 27. februāris

Kas ir LETS sistēmas?

LETS atšifrējumā nozīmē Local Exchange Trading System. Papildus manam aprakstam noteikti ir vērts apskatīties arī LETS definīciju Wikipēdijā

Parasti LETS sistēma ir realizēta ar portāla palīdzību, kurā ir iespējams reģistrēties. Portālā ir sava iekšējā "valūta", jeb, varētu teikt - dalībnieka reputācijas punkti. Portālā ir sludinājumu dēlis, kurā dalībnieki var piedāvāt savus pakalpojumus vai preces, vai norādīt, ka viņiem tādi ir vajadzīgi. Par sniegto pakalpojumu / preci notiek samaksa, ar reputācijas punktiem (vai ar reputācijas punktiem + parasto naudu).

Tomēr, LETS reputācijas punkti atšķiras no oficiāli izdotās naudas, jo
  • elektroniskā nauda tiek radīta, klientam iemaksājot īsto naudu emitentam. LETS portāla virtuālie punkti rodas, dalībniekiem sniedzot vienam otram pakalpojumus. Un punktu kopsumma vienmēr ir 0.
  • naudu var tērēt tikai pēc tam, kad tā ir nopelnīta (vai aizņemta). LETS portāla dalībnieks var tērēt savus reputācijas punktus, arī tad, ja pēc tam nokļūs mīnusos (protams, mīnusus var ierobežot) - tas nav ne morāli nosodāmi, ne arī viņam ir no tā kāds sliktums, jo "aizņēmumam" nav procentu. Mīnusi no morālā viedokļa nav nekas slikts, tie vienkārši nozīmē, ka šobrīd es esmu vairāk ņēmis, nekā devis.
  • naudas skaits ir ierobežots (tas rada konkurenci - ir izdotas N naudas vienības, un katrs cenšas savākt sev iespējami vairāk no tām). LETS reputācijas punktu rašanos neierobežo nekāds limits, tie tiek radīti tad, kad kāds portāla dalībnieks sniedz palīdzību otram. Iespēja nopelnīt reputācijas punktus ir tad, ja dalībnieks spēj dot citiem tādu preci vai pakalpojumu, kas tiem ir nepieciešams. Ja es no kāda "pērku" preci vai pakalpojumu, tas savā būtībā nozīmē to, ka es apņemos pēc laika izdarīt pakalpojumu kādam citam, lai atpelnītu savus reputācijas punktus.
  • LETS visiem dalībniekiem kopā ir 0 vienības. Ja sistēmā esam tikai es un Jānis, un mums katram ir 0 vienības, tad pēc darījuma būs, teiksim, man -n un Jānim +n reputācijas punkti (pieņemot, ka viņš man ir kaut ko pārdevis). Lai es atkal nokļūtu plusos, man ir kaut kas labs jāizdara viņam, vai kādam citam, ja tāds pievienojas.
LETS sistēmas ieviešana mūsu situācijā būtu ļoti vēlama, jo
  1. tā ļautu notikt darbiem, kurus ir jādara. Šībrīža augstais bezdarbs nav racionāli pamatojama parādība, tā nenorāda uz to, ka "darba nav". Darbi netiek darīti tāpēc, ka naudas plūsma ir samazinājusies, nevis tāpēc, ka sabiedrības un cilvēku vajadzības ir apmierinātas.
  2. esošās ekonomikas principi ir būvēti uz nepareiziem pamatiem. Pie esošās monetārās sistēmas vienmēr ir jābūt kādam, kas būs zaudētājs. Ekonomika, ko piedāvā LETS sistēma, nosaka, ka cilvēks nebūs zaudētājs, ja vien viņš grib darboties un dot kādam ko labu.
Jautājums, ko man ir uzdevis ikkatrs, kam šo ideju esmu pastāstījis - noteikti uzradīsies kāds, kas gribēs "piečakarēt lohus" un iegūt reālas preces, atdodot pretī miljoniem virtuālo punktiņu. Neapšaubāmi, gan jau kāds uzradīsies, tomēr, šo risku neuzskatām par reālajai dzīvei atbilstošu (izmēģinājumi, protams, to pierādīs labāk). Arī pieredze no jau ieviestajām LETS sistēmām ir tāda, ka krāpšana nav tā problēma, ar ko nākas cīnīties.

Veidi, kā šo krāpšanas risku var mazināt:
  1. dalībnieka statistika ir pieejama citiem dalībniekiem. Ir redzams viņa konta atlikums, pēdējā laikā veiktie darījumi, reitingi.
  2. ir iespējams ierobežot dažādas lietas, kā konta atlikumu (gan pozitīvo, gan negatīvo), vienas dienas darījumu apjomu. Ja šis apjoms pārsniedz noteiktu summu, ir iespējams noteikt, ka šis maksājums notiek tikai, saskaņojot ar administrāciju
  3. ir iespējams ieviest starpnieku līmeni - cilvēki, kas uzaicina sistēmā savus paziņas un par viņiem arī savā ziņā atbild. Starpnieki var arī apkalpot to cilvēku kontus, kam nav interneta, vai kas neprot tikt galā ar datoru.
  4. dalībniekam, ja viņš nav pataloģisks ļaundaris, nav motivācijas krāpties. Ja viņam rodas akūta vajadzība kaut ko saņemt, viņš var vienkārši ieiet mīnusos.
  5. savukārt, ja viņš krāpjas vai mēģina krāpties, viņam jārēķinās, ka viņu sāks atpazīt un ar viņu vairs netirgosies. Kas, patiesībā, ir daudz lielāks zaudējums, nekā kādu neapkrāpt.
  6. jaunpienācējiem iesaka sākumā uzturēties nelielos mīnusos, līdz viņi sāk uzticēties sistēmai